Bišu vasks
Kopš senseniem laikiem vasks ieņēmis īpašu vietu cilvēku saimnieciskajā dzīvē. Jau pirms daudziem gadu tūkstošiem vasks tika lietots kā svarīgs tirdzniecības un maiņas produkts. Tātad senatnē to daudz plašāk izmantoja ikdienas dzīvē.
Vasks tika lietots līķu iebalzamēšanai, krāsu izgatavošanai, drēbju un virvju ieziešanai, zīmogu gatavo‑šanai, rakstīšanai. Vaska rakstāmās tāfelītes bija ļoti populāras ēģiptiešiem, indiešiem, grieķiem, romiešiem. Arī tēlnieki senatnē bija ļoti iemīļojuši vasku kā izejmateriālu, glez‑notāji to izmantoja noturīgu krāsu pagatavošanai. Vaska sveces izmantoja mājokļu ap‑gaismošanai, un ļoti daudz vaska un vaska sveču izlietoja dažādos rituālos un kristīgās baznīcas ceremonijās.
Vaska rašanās noslēpums jau kopš seniem laikiem interesējis filozofus un zinātniekus. Grieķu domātājs Aristotelis uzskatīja, ka vasks rodas no ziediem, un šis priekšstats pastāvēja līdz pat renesanses laikam.
Tikai 1744. gadā vācu dabas pētnieks Horn‑bostels norādīja, ka vasku rada pašas bites.
Medus bitēm uz vēdera no trešā līdz sestajam posmam ir četri pāri vaska dziedze‑ru, tā sauktie vaska spogulīši. No šiem dziedzeriem jeb vaska spogulīšiem izdalās šķidrs vasks, kas saskarē ar gaisu sacietē, un starp vēdera segmentiem var novērot smalku, baltu vaska plāksnīšu veidošanos. Katra no tām sver aptuveni 0,0011 gramus (1,1 miligramu), un, lai izvilktu vienu kilogramu šūnu, bišu saimei jāsaražo ap 910 000 vaska plāksnīšu.
Bišu vasks cilvēka organismā netiek sagremots un izdalās caur zarnu traktu nepārveidotā veidā. Kā minēts medicīniskajā literatūrā, bišu vasks iziet cauri zarnu traktam, pa ceļam veicot maigu ieeļļošanas funkciju.
Par veselīgu uzskata šūnu medus košļāšanu. Košļājot medu ar vasku, caur augšējiem elpošanas ceļiem izdalās vaskā esošās gaistošās vielas, kas labvēlīgi ietekmē gļotādas. Vasku pēc tam var izspļaut, bet nekas slikts nenotiks, ja nelielos daudzumos tas tiks apēsts.
Bišu vaska sastāvā ir A vitamīns un tā provitamīni, kam ir svarīga loma ādas barošanā un audu atjaunošanā. Pateicoties sastāvā esošajam propolisam, tam piemīt arī mēreni antibakteriāla iedarbība.
Vasks ietilpst atsevišķu medikamentu, tai skaitā svecīšu sastāvā. Gan balto, gan dzelteno vasku izmanto kosmētikas līdzekļu izgatavošanā, vairāk tieši krēmu un lūpu zīmuļu, arī losjonu izgatavošanā kā konsistences veidotāju, kā arī ādu kopjošo, mīkstinošo īpašību dēļ.
Vaska piedevai ir īpaši mīkstinoša iedarbība uz sausu un sasprēgājušu ādu. Vasku var izmantot arī kā pašu gatavotu ziepju sastāvdaļu.
Jauns vasks ir balts, bet dzelteno krāsu tas iegūst no medus un ziedputekšņiem, kas glabāti šūnās. Pateicoties šūnu dažādajam pielietojumam, vasks iegūst tik neatkārtojamu aromātu. Dedzinot vaska sveci, izkusušais vasks daļēji izgaro un piepilda telpu ar patīkamu smaržu. Vasks sadeg bez atlikuma, bet gaisā nonāk iztvaikojušās ēteriskās eļļas.
Avots: Strops.lv
